Rokišķu sv. Mateja Evaņģēlista baznīca

Rokiškis

Rokišķu baznīcas ansamblis ir viens no oriģinālākajiem un iespaidīgākajiem neogotikas pieminekļiem Lietuvā. Baznīcas dibinātāji ir Rokišķu grāfi Reinolds Tīzenhauzs (1830—1880) un Marija Tīzenhauzaite-Pšezdzieckiene (Przezdziecka) (1827—1890). Baznīcas arhitektūras projektu 1866. g. sagatavoja Frīdrihs Gustavs fon Šahts (Friedrich Gustav von Schacht) no Prūsijas, to papildināja Makss Pauls Berči (Max Paul Bertschy) no Liepājas un Johans Daniels Felsko (Johann Daniel Felsko) no Rīgas. Otrajā celtniecības etapā Georgs Verners (Georg Werner) no Matrijas (Tirole, Austrija) izveidoja baznīcas interjeru, uzprojektēja zvanu torni, kapliču un baznīcas pagalma žogu. 1882. g. no Beļģijas tika atvesta Josefa un Ludvika Gojeru (Goyers) darbnīcās izgatavota koka baznīcas iekārta: kancele, 6 biktskrēsli, galdi, prezbiterijas sētiņa, durvis, soli, ērģeļu skapis, 14 svēto figūras. J. un L. Gojeri pēc arhitekta G. Vernera zīmējumiem izgatavoja arī centrālā altāra baldahīnu, sānu altārus. Kompozīcijas ziņā tie nedaudz atšķiras no kanceles. Visus koka izstrādājumus vieno materiāls (dabisks ozols) un profesionālā un neparasti rūpīgā grebuma maniere. Gojeri droši vien izgatavoja arī ikonas. Baznīca iesvētīta 1885. g. Baznīcas interjers no profesionalitātes viedokļa ir nevainojams. Tas ir teju vienīgais 19. gs. interjers Lietuvā, kur visu projektējuši un realizējuši augstas kvalifikācijas ārzemju arhitekti, mākslinieki un meistari.