Prans Naviks (1855—1933)

Rokiškis

Prans dzimis dzimtļaužu ģimenē 1855. g. Pakrauņu ciemā (Rokišķu raj.). Ļoti interesanta ir viņa uzvārda vēsture. Viņa vecāki pārcēlās uz Šileiķu I ciemu. Ciema iedzīvotājiem, redzams, nebija ierasts pārcelties no viena ciema uz citu un pašiem sagaidīt atnācējus savā ciemā. Jauno iedzīvotāju, kuru uzvārds bija Smalinsks vai Smaliks, parādīšanās bija ļoti liels notikums. Šileiķieši tos sāka saukt par "Naujiem", "Naujikiem" (jaunie, jauniņie — liet. val.). Turpinot dzīvot šajā ciemā, viņi kļuva par Navikiem. Prana tēvs pat kļuva par ciema vecāko.
          Caur Šileiķu ciemu tika būvēts dzelzceļš Daugavpils — Šauļi, un jauneklis Prans Naviks tur dabūja darbu: izgatavoja mietus un robežstabus dzelceļa trases iezīmēšanai. Par labo darbu viņš bieži tika slavēts.
          Ceļot Rokišķu baznīcu (1868—1877), Prans strādāja dažādus darbus. Saskatījies baznīcā bijušās svēto skulptūras un ar baznīckunga atļauju vienu otru pat pārnesis mājās, viņš centās izgatavot līdzīgas. Rokišķu baznīckungs īpaši novērtēja viņa darbu un skulptūras iesvētīja.
          Visvairāk Prans darināja Kristus un sv. Jāņa Kristītāja skulptūras. Tās viņš grieza tikai no liepas koka, jo tas nešķeļas. Darbarīkus — dažādus kaltiņus — pirka veikalā. Skulptūras viņš krāsoja pats, krāsas no pirktiem pulveriem pagatavojis mājās. Krāsu malšanai bija īpašas dzirnaviņas.
          Vēlāk P. Naviks sāka liet "kapelas". Oriģinālus viņš dabūja no baznīcas un pēc tiem izgatavoja formas. Tāpat viņš gatavoja arī dažādus saimniecības rīkus: vētījamās mašīnas, labības kulšanas, linu mīstīšanas mašīnas, kā arī zārkus. 1906. g. meistars devās uz Pēterburgu meklēt labāk apmaksātu darbu, taču izdevās kļūt tikai par sargu Putilovas ražotnē. Pēc gada viņš atgriezās mājās. Pranam Navikam Šileiķu I (tagad — Šileiķi) ciemā piederēja 10 ha zemes. Paaugušies dēli darīja visus lauku darbus, bet tēvs nodarbojās tikai ar galdnieka amatu. Meistara uzstādītie krusti jau vairs nav saglabājušies. Viņa mājās arī bija paša uzstādīts krusts.
          Apm. 1925. g. Adele Naģinskiene bija pasūtījusi pie Prana Navika krustu savai mātei Rožei Mikēnaitei-Diržienei. Šis krusts stāvēja Rokišķu kapos, taču 21. gs. sākumā nogāzās. Rokišķu baznīcai Prans Naviks izgrieza krustu, augšāmceltā Kristus skulptūru un skapīti.
          Prans Naviks bija garāks par vidēju augumu, spēcīgs, melnmatains; vecumdienās nosirmoja. Viņš nemācēja rakstīt, tikai lasīt. Savu uzvārdu prata uzrakstīt "preses" (drukātiem) burtiem. Pranam Navikam patika dziedāt, viņš piedalījās kaimiņu kāzās, kristībās un citos sarīkojumos. Līdz pat nāvei viņš bija Rokišķu baznīcas kārtībnieks.