Kokgriezēju plenēri Rokišķos |  Rokiškis  |
Kokgriezēju
plenēri Rokišķos "Improvizācijas par Ļongina Šepkas dzīves un daiļrades
tēmām" (2001.—2009. g.)
Rokišķu pilsētā aiz pašvaldības ēkas izveidots
koka skulptūru parks. Tas veltīts slavenākā 20. gs. kokgriezēja Ļongina Šepkas
(1907—1985) piemiņai. Skulptūru darināšanas plenērus organizēja Rokišķu novada
muzejs.
2001. g.
3. —9. septembrī organizētā plenēra galvenā tēma bija
"Improvizācijas par Ļ. Šepkas dzīves un daiļrades tēmām". Ozola
skulptūras sešas dienas gatavoja pieci tēlnieki: Sauļus Lampicks (Alīta),
Adolfs Teresjus (Kauņas raj.), Vītauts Jackūns (Pasvale), Jons Tvardausks
(Anīkšči), Vanda Umbrasiene (Elektrēni). Skulptori dzīvoja un strādāja Rokišķu
muižā. A. Teresjus savu skulptūru nosauca "Domājot par Ļonginu
Šepku". Vienīgā plenērā piedalījusies sieviete V. Umbrasiene, tāpat kā
slavenais skulptors, greba tikai ar rokām, nelietodama nekādus tehnikas
līdzekļus. Alītieša S. Lampicka skulptūrā attēlots jauns cilvēks, kas tur
atvērtu būrīti ar putniņu. Šis putniņš simbolizē to, ka, lai arī Ļ. Šepka
dzīvoja ļoti noslēgtu dzīvi, viņa darbi ir slaveni un plaši izplatīti. J.
Tvardauska darbs ir ne tikai māksliniecisks, bet arī funkcionāls. Skulptors no
ozola izgreba soliņu, izgreznotu ar mazu ganiņu, kas gana aitiņas. Šis ganiņš
ir mazais Šepka. Skulptūras autors komentēja, ka Kristus, ganīdams aitiņas,
vienu no tām pazaudēja, tāpēc viņš, lai būtu interesanti, soliņā paslēpa vienu
aitiņu un piedāvāja to pameklēt. V. Jackūns izgreba Ļ. Šepkas tēva un mātes
skulptūras.
2002.
g. 26. jūnijā — 6. jūlijā organizētā plenēra tēma bija "Koka un putna
tēls Ļongina Šepkas daiļradē". Piedalījās šādi koktēlnieki: Raimunds Blažaitis (Vilkavišķu raj.),
Ķēstutis Krasausks (Pasvales raj.), Sauļus Lampicks (Alīta), Prans Petronis
(Viļņa), Adolfs Teresjus (Kauņas raj.), Vanda Umbrasiene (Elektrēni), Nerijus
Šatinsks (Alīta), Rims Zinkevičus (Ukmerģe). R. Blažaitis izveidoja skulptūru,
kuru nosauca "Savādnieks". Tas ir mājiens, ka šajā vārdā bieži tika
saukts Ļ. Šepka, un vienlaikus viņa izgrebtais putns ir savāds, jo slēpj galvu
zem spārniem. R. Zinkevičum tika vislielākais —
2003.
g. 2.—12. septembrī par Ļongina Šepkas daiļrades tēmām improvizēja šādi
koktēlnieki: Gintauts Akstins (Druskininki), Ķēstutis Krasausks (Pasvales
raj.), Adolfs Teresjus (Kauņas raj.), Sauļus Lampicks (Alīta), Jons Tvardausks
(Anīkšči), Gintars Varns (Rokišķu raj.). Pilsētnieki iemīļoja topošo skulptūru
parku un 2003. g. vēlējās vairāk funkcionālu skulptūru. Kokgriezēji pacentās
izpildīt šo vēlmi. Meistarus ar ozoliem apgādāja pilsētas seņūnija, jo,
restaurējot Neatkarības laukumu, bija izcirsti nevajadzīgi koki. Tie bija visai
tievi, ar stieplēm, kas ieaugušas dziļi stumbrā. Meistari nosprieda, ka tas ir
pionieru darbības rezultāts. Redzams, ka ar stieplēm pie kokiem bija stiprināti
putnu būrīši. Meistariem nācās palauzīt galvas, kā no tādiem ozoliem izgatavot
interesantas skulptūras.
Rokišķietis G. Varns darināja skulptūru kompozīciju "Sadusmojušies
putniņi". Autors cer, ka, uz to mugurām sasēdušies, jaunieši aizmirsīs
nesaskaņas un saskūpstīsies, kā to dara G. Akstina izgrebtie putni.
Rokišķiešiem jau labi pazīstamie alītietis S. Lampicks un kauņietis A. Teresjus
izgatavoja skulptūras "Savādnieks" un "Putni". Pēdējās
autors sacīja, ka savā darbā nav vēlējies salikt visus punktus uz
"i". Meistars veidoja tādu skulptūru, kurā katrs skatītājs atrastu
atšķirīgas nozīmes. Pasvalieša K. Krasauska skulptūra nosaukta "Putniņu
pusdienas". Tikai anīkščietis J. Tvardausks izvēlējās lopiņu tēmu. Bērniem
ļoti patīk uzrāpties uz zirdziņiem un justies kā jātniekiem vai glāstīt zāli
plūcošo aitiņu.
2004. g. 25. jūnija — 6.
jūlija plenērā strādāja šādi koktēlnieki: Ramūns Gudļausks (Ķēdaiņu raj.),
Žilvins Karkausks (Alīta), Ķēstutis Krasausks (Pasvales raj.), Sauļus Lampicks
(Alīta), Antans Lastausks (Kalvariju seņūnija), Adolfs Teresjus (Kauņas raj.),
Nauris Valucks (Vilkavišķu raj.), Gintars Varns (Rokišķu raj.). Katrs meistars
savdabīgi palūkojies uz 20. gs. slavenākā dievdara daiļradi un atradis tajā
daudz impulsu savai daiļradei. R. Gudļauska skulptūra tā arī saucas —
"Iedvesma" (atrodas Sartu reģionālajā parkā). K. Krasausks radīja
skulptūru "Saules dziesma". Galvenā viņa darba tēmas doma bija saules
slavināšana, mīlestība pret putniem un ūdeni. Jaunākais plenēra dalībnieks Ž.
Karkausks izgreba līksmu cilvēciņu un uz viņa tupošu putnu —
"Draugus", bet viņa skolotājs S. Lampicks — "Meža garu"
(atrodas pie Mišku virsmežniecības). N. Valucks izveidoja skulptūru "Ļ.
Šepkas dzīve", A. Lastausks — kompozīciju "Zitas dārziņš", G.
Varna skulptūra saucas "Domas". A. Teresjus ar savu darbu
"Mežinieks" (atrodas pie Mišku virsmežniecības) atceras par cilvēka
saikni ar dabu. Daļa skulptūru ir funkcionālas, pielāgotas sēdēšanai. Kad
skulptūras uzstādītas, parkā ļaužu netrūkst.
2005. g. 27. jūnijā — 6. jūlijā piekto reizi Rokišķu novada muzeja
organizētājā kokgriezēju plenērā sapulcējās Lietuvas koktēlnieki Vaidots
Butkevičs (Birži), Stanislavs Janušs (Paņevēža), Jons Ražansks (Alīta), Almants
Srjubišķis (Rokišķu raj.), Adolfs Teresjus (Kauņas raj.), Aļģirds Varžinsks
(Paņevēža), Jozs Videika (Jurbarka), Vidmants Vikšraitis (Kauņa). Šī plenēra
jaunums — uzaicināti trīs mācekļi no Rokišķu raj.: Justs Janulis, Ungņus
Savicks, Deivids Visocks. Adolfs Teresjus piedalījās visos plenēros. Viņš šogad
atminējās Ļ. Šepkas iecienīto ķēžu motīvu. Skatoties no tālienes, viņa
skulptūra atgādina saritinājušos zalkti, bet pieejot pamani, ka uz ķēdes var
apsēsties. 2005. g. iecerēts skulptūru parkā uzstādīt vairāk tādu skulptūru un
izveidot bērnu "zālīti". Mācekļi kopīgiem spēkiem darināja solu,
rotātu ar ornamentiem. Tajā ir arī biržieša Vaidota Butkeviča "Putnu
koks", kas atgādina papīra izgriezumu. Bērniem šūpoles un lielu skulptūru
izgatavoja Jozs Videika. Paņevēžietis Stanislavs Janušs izgreba
"Eņģeli". Uz to var lūkoties, sēžot uz Jona Ražanska sola, kuru rotā
liels putns un ziedi. Kauņietis Vidmants Vikšraitis izgatavoja soliņu bez
stingrām, asām formām, kuram, pēc viņa domām, vajadzētu saplūst ar dabu un tajā
"izšķīst".
2006. g.
27. jūnijā — 5. jūlijā pie vareniem ozoliem darbojās
11 meistaru. Viņu rindās bija gan pieredzējuši, gan jauni, radošo ceļu tikai
sākoši mākslinieki. Sesto reizi plenērā piedalījās Adolfs Teresjus, piekto
—Sauļus Lampicks. Pirmo reizi plenērā piedalījās pagājušā gada Ļ. Šepkas
prēmijas laureāts Vids Jatulevičs (Birži). Ķēdainietis koktēlnieks Audrjus
Vasiļausks, tāpat kā Ļ. Šepka, cēlies no Pandēļu apvidus. Šo novadu pārstāvēja
arī Almants Srjubišķis. Ģediminam Ašmonaitim (Viļņa) tas bija pirmais plenērs
viņa 18 gadu dzīvē. Pirmo reizi Rokišķu plenērā piedalījās latvietis — Ivars
Rūrāns no Jēkabpils rajona.
Skulptūru parku, kurā bija 38 koka skulptūras, papildināja vēl vienpadsmit
jaunu skulptūru: Ģedimina Ašmonaiča no Viļņas "Eņģelis — muzikants",
Vida Jatuleviča "Sveiks", Stanislava Januša "Saulīte",
Sauļus Lampicka "Lūgšana Ozolam", Ivara Rūrāna "Sfinksa —
Elza", Lina Saladža "Augšana", Almanta Srjubišķa "Kristus
tēls", Adolfa Teresjus "Vainags Šepkam", Gintara Varna
"Čivinošais putniņš", Audrjus Vasiļauska "Vēja zvaniņi" un
Rimanta Zinkevičus "Eņģeļu dziesma".
7. plenērā (2007.
g. 26. jūnijā —5. jūlijā) sapulcējās 12 koka meistaru, no tiem 4 — mācekļi. Visu 7 plenēru dalībnieks Adolfs Teresjus un Ķēstutis
Krasausks, kurš piedalījās ceturto reizi, izgatavoja milzīgu skulptūru
"Sprādziens". Ļ. Šepkas talants un viņa darbi tāpat bija pielīdzināmi
sprādzienam. Rokišķietis Gintars Varns
apņēmās izveidot skulptūru, kas uzstādīta Pandēļos, tur, kur dzima oriģinālākie
Ļ. Šepkas darbi. Pasvalietis Vītauts Jaskūns 1. plenēra laikā izgreba Ļ. Šepkas
vecāku skulptūras, bet šogad nolēma iemūžināt slavenā dievdara brāli —
"Petrs agrā rītā". Pandēļietis Almants Srjubišķis ne tikai pats
greba, bet arī mācīja mācekļus — Deividu Visocku, Ugņu Savicku un Laimi
Nikonovu. Skolotājs radīja skulptūru, kuru nosauca "Neatsakies...",
bet puiši darināja putnus. Dovīds Teresjus — divpadsmitklasnieks, taču jau ar
lielu pieredzi — piedalījies daudzās radošajās nometnēs. Viņš strādāja
patstāvīgi, tikai retumis viņam deva padomu tēvs Adolfs Teresjus. Dovīds nolēma
izveidot "Putnu kuģi". Rimants Zinkevičus un Sauļus Lampicks izgreba
divus "Karavīriņus". Vids Jatulevičs veidoja daudzdaļīgu kompozīciju,
kuru nosauca "Atgriezāmies mājās".
Rokišķu rajona pašvaldības padome 2007. g. 27. jūlijā
nolēma piešķirt Rokišķu pilsētas parkam Ļongina Šepkas vārdu un saukt to par
Rokišķu pilsētas Ļongina Šepkas parku. Radās dažādi
viedokļi: vai turpināt parka veidošanu, vai jau beigt šo darbu. Pārdomas un
diskusijas beidzās ar to, ka tika nolemts turpināt skulptūru parka veidošanu.
2008. g.
3. —9. septembrī notika 8. republikas kokgriezēju
plenērs "Kokgriešana: etniskās tradīcijas 21. gs. jaunumu ietekmē". 8. plenērs sākās ar skumju noskaņojumu. Tā
priekšvakarā bojā gāja 7. plenēra dalībnieks, Valsts aizsardzības brīvprātīgais
Dovīds Teresjus. Šis zaudējums diktēja plenēra dalībniekiem ķerties pie
kareivju tēmas: tos ir darinājis Ļ. Šepka, no 2007. gada parkā jau ir divi
karavīriņi. 2008. g. radītie iemūžināja talantīgā jaunā meistara Dovīda
Teresjus piemiņu un ir kā vienojošais elements starp pagājušās paaudzes un
mūsdienu māksliniekiem. Plenērā
piedalījās šādi tēlnieki: Adolfs Teresjus no Kauņas raj., Ķēstutis Krasausks no
Pasvales raj., Jons Tverdausks no Anīkščiem, sauļus Lampicks no Alītas, Gintars
varns un Vidmants Zakarka no Rokišķiem.
2009.
gads bija īpašs. Tas veltīts ne tikai Lietuvas vārda
tūkstošgades piemiņai, bet arī Rokišķu 510 gadu jubilejai. 10. —18. septembrī
kokgriezēji, lietodami Ļ. Šepkas iecienītu motīvu — ornamentētas nūjas —,
radīja kompozīciju, veltītu Rokišķu 510 gadu jubilejai — "Pušķi
Rokišķiem". Plenērā piedalījās: Jons Tvardausks (Anīkšči), Ķēstutis
Krasausks (Pasvales raj.), Gintars Varns (Rokišķi), Vidmants Zakarka (Rokišķi).
 2001 m. |  2002 m. |  2003 m. |  2004 m. |
 2005 m. |  2006 m. |  2007 m. |  2008 m. |
 2009 m. |
© Rokiškio krašto muziejus
