Bronislovs Stanislovs Milaknis

Rokiškis

          Starp Rokišķu novada muzejā glabājamām koka skulptūrām ir visai bagātīga un izteiksmīga Bronislova Stanislova Milakņa kokgriezumu kolekcija. Tajā ir 119 darbu. Šo kolekciju vākt ir sākts 1969. gadā.
          Bronislovs Stanislovs Milaknis dzimis 1915. g. 28. maijā Rīgā. Viņa tēvs Jons Milaknis cēlies no Čeiču ciema (Jodupes seņūnijā), bet māte Ona Macjūnaite dzimusi Jurkupju ciemā (Panemunēļa seņūnijā). Viņi abi iepazinās Rīgā.
          Tur piedzima ne tikai Bronislovs Milaknis, bet arī viņa vecākais brālis Jons (1912. g.). Apm. 1920. — 1921. g. ģimene atgriezās Lietuvā un apmetās Čeiču ciemā pie vectētiņa. Lietuvā piedzima vēl divi brāļi: Vlads (1922. g.) un Petrs (1925. g.). Šajā ģimenē bērni auga apdāvināti un čakli. Jons kļuva par ārstu, Vlads — par mežzini, bet Petrs — par žurnālistu.
          Nākamais koktēlnieks gāja Aleknu sākumskolā, taču mācības viņu nevilināja, vairāk rūpēja saimniecības darbi. Vēl bērns būdams, viņš sāka ganīt lopus. Jau tad kļuva jūtama vajadzība zīmēt, modelēt. Ganīdams zēns ķērās pie daiļrades. No sākuma viņš veidoja figūriņas no māla. Tām bija lieli panākumi starp citiem bērniem. Tikko spējušam izgatavot, viņam tās jau bija jādāvina saviem draugiem. Protams, māla figūriņas nebija sevišķi izturīgas, tādēļ ganiņš nolēma pamēģināt izdrāzt no koka. Iecienītākās figūriņas bija dažādi putniņi, lidmašīniņas. Jaunībā Bronislovs kalpoja pie Latvijas saimniekiem. Pēckara gados nācās slēpties. Tēvam piesprieda cietumsodu un izveda uz lāģeri.
          Pie daiļrades Bronislovs Milaknis atgriezās jau brieduma gados. Viņš sāka darināt ne tikai putniņus un dzīvniekus, bet arī cilvēku figūras. No sākuma neizdevās kārtīgi izrēķināt, tādēļ skulptūras galva mēdza būt liela, bet kājas pārāk īsas vai otrādi. Taču drīz radās iemaņas.
          Iedvesmas avots bija izlasīto grāmatu radītie iespaidi. Viens no visveiksmīgākajiem darbiem ir Robinsons Krūzo un Piektdienis. Meistars ļoti jūsmoja par spāņu rakstnieka Servantesa "Dona Kihota" personāžiem. Viņš izgatavoja pat vairākus Dona Kihota un Sančo Pansas variantus.
          Atceramies to laiku, kad Kauņas "Žalgiris" un tā uzvaras tālaika Padomju Savienībā sacēla lietuviešu vidū neparastu eiforiju un lepnuma jūtas. Bronislovam Milaknim arī ļoti patika basketbolisti, tādēļ viņš izgreba arī to figūras.
          Viņa iemīļoti varoņi bija muzikanti, dziedātāji, teatrāļi, konkrētas personības.
          Sakrālas tematikas darbu Rokišķu novada muzeja kolekcijā nav. Bronislovs Milaknis atceras, ka pēc ļaužu lūguma darināja krustus, kas tika vesti un uzstatīti Krustu kalnā.
          Visu, ko izgreba, Bronislovs Milaknis redzēja savā iztēlē, nekad neveidoja nekādas skices. Koka izvēlei viņš daudz nozīmes nepiešķīra. Visvairāk darbu tapis no liepas un blīgznas. Bērzs viņam nepatika, jo tas nomelnē un ļoti plaisā. Bronislovs lietoja visvienkāršākos darbarīkus: cirvi, nazi un kaltiņus. Pēc sievas nāves viņš apmetās Rokišķos un ar kokgriešanu vairs nenodarbojas.