Karolis Daģis (1830 — 1922)

Rokiškis

Karolis Daģis dzimis ap 1830. g. Urļu ciemā (Rokišķu raj.), ilgu laiku dzīvojis Punkišķos. Kas bijuši viņa vecāki, nav zināms. Viņš bija neizglītots un iztikai pelnīja, darinādams krustus. Jaunībā viņš ceļoja pa laukiem, izgatavodams krustus, koka dieviņus, Marijas. Ap 1911.—1912.g. apmetās Jūžintos. Daģis bija precējies 3 reizes, bija daudz bērnu. Viņa dēli bija labi galdnieki, izgatavoja lādes, kumodes, skapjus, taču ne krustus. 20.gs. sešdesmitajos gados pierakstītas Karoļa Daģa mazmeitas Veronikas Strumskītes atmiņas: "Daudz cilvēku nāca pie vectētiņa lūgt izgatavot te krustu, te kapelu; ļoti daudz viņa darinājumu ir Anīkščos, Laukupēnos, Svēdasos, Salās. Vācieši vectētiņu bija nofotografējuši apmēram 1918. g., viņam strādājot. Vecumā, kad vairs nebija spēka, vectētiņš drāza nūjas ar sunīšu, zalkšu, kaķīšu galvām galos. Tās viņa nūjas ļoti pirka vācieši, daudzas aizveda sev līdzi uz Vāciju. Smetonas laikos par viņa darinājumiem tika izdota grāmata ar viņa fotogrāfiju un dzīves aprakstu. Pie māmiņas brāļa, K. Daģa dēla, kādu laiku dzīvokli īrēja students Kazimiers Paunskis. Viņš mācījās Kauņas universitātē un atnesa daudz grāmatu; starp tām arī to grāmatu par mūsu vectēva grebumiem. Vectētiņš Karolis Daģis bija gara auguma, "zdaravs" (stiprs), pret mums bija ļoti labs, allaž atnesa daudz baranku, visiem izdalīja...". Nav precīzi zināms šī dievdara nāves datums. Pēc minētās mazmeitas teiktā, K. Daģis miris 1922. g., apglabāts Jūžintos.